[gratefulkaterine]

Strādāju par grāmatvedi, tāds tipisks kārtīgs cilvēks, kam plauktiņos viss sakārtots un kalkulators vienmēr pa rokai. Bet, ja godīgi, manī vienmēr mītējis kaut kāds azartis. Nevis traka tērēšana, bet tāds mierīgs, zinātkārs pētījums – kas notiktu, ja es pamestu kauliņus vai uzspiestu pogu? Ilgus gadus es pretīgā kārtā nelikās iekšā visām šīm azartspēļu reklāmām, jo man vienmēr šķita – tur taču visi tikai zaudē. Taču pirms pāris mēnešiem es atklāju, cik ļoti var būt saistoši un emocionāli bagātinoši spēlēt tiešsaistes kazino, ja tam pieiet ar gudrību un bez liekas pašpārliecinātības.

Viss sākās visnotaļ nejauši. Piektdienas vakarā, kad birojā beidzot norimusi darba burzma, es ar kolēģi Andri iegāju kafejnīcā. Andris ir tāds dzīves students, vienmēr uzzina kaut ko interesantu, un viņš sāka man stāstīt par savām nodarbēm brīvajā laikā. Viņš teica, ka pēdējā laikā regulāri spēlē “ķekavas loterija” – tā viņš sauc kādu no tiešsaistes kazino spēļu automātiem. Es sākumā tikai pasmaidīju, jo man tas viss šķita absurdi. Taču Andris tik ļoti sajūsminājās, ka pat pārtrauca dzert savu kafiju. Viņš stāstīja, ka tā ir vienkārša spēle, kurā jāuzmin skaitļu kombinācijas, un pat tad, ja nekas neliela izmēra nesanāk, process sniedz neticami daudz pozitīvu emociju. Es viņu, protams, izjokoju, sacīdams, ka grāmatvedim tādas lietas nederot. Tomēr kaut kāds graudiņš iekrita manī.

Nākamajā dienā, sēžot mājās ar klēpjdatoru un tējas tasi, es pats sevi noķēru pie tā, ka meklēju internetā šo pašu ķekavas loterija. Jā, es zinu, tas skan smieklīgi. Bet man bija vienkārši interese – varbūt tur tiešām ir kas vairāk, nekā tikai tukša klikšķināšana. Pēc pusstundas es jau biju reģistrējies vienā no mājaslapām. Sākumā es slēpju no sevis, ka to daru, taču tad man palika smieklīgi par savu attieksmi. Galu galā tas ir tikai izklaides veids, nevis noziegums. Tā nu es piedalījos pirmajā spēlē, un, godīgi sakot, nervi strādāja tā, ka es no sēdus vietas uzlecu pie ekrāna. Protams, sākumā es neko nevarēju saprast – tur, kur citi redz vienkāršus simbolus, es saskatīju tikai krāsainas bildītes. Bet gals taču bija saistošs.

Kad es sāku vairāk iedziļināties, es atklāju, ka patiesībā spēles mehānika ir visai vienkārša – viss balstās uz nejaušību, bet reizē arī uz to, kā tu pārvaldi savu bankrollu. Man kā grāmatvedim tas šķita pat interesanti: mazas summas. Es nolēmu, ka tērēšu ne vairāk kā desmit eiro mēnesī. Tāpēc mana iesaiste nekļuva par kaut ko destruktīvu, bet gan par tādu kā mini izpēti. Vēl jo vairāk – es sāku pamanīt, ka spēles laikā es pilnībā atslēdzos no visām biznesa problēmām. Mani vairs nesatrauca tas, ka kāds kavē atskaites iesniegšanu vai ka nodokļu deklarācija sagādā papildu darbu. Manā galvā bija tikai šie daži cipari un cerība, ka tie saderēsies.

Es neatklāšu noslēpumu – pirmajās nedēļās es neko netērēju un arī neko nezaudēju, jo spēlēju tā, kā man mācīja Andris: tikai ar nelielām likmēm. Un te nāk pati svarīgākā daļa. Vienu vakaru, kad uz ārā plosījās lietus un es vienkārši nebiju noskaņots skatīties filmu, es atkal atvēru savu profilu. Man nebija nekādu gaidu – tā vienkārši patīkama nodarbe. Un tad es pamanīju, ka tajā pašā spēlē ir arī kāds bonusa režīms, kas saucas tieši tāpat kā tā spēle, par kuru man stāstīja Andris. Es nospiedu pogu, izkrita trīs identiski simboli, un mans skaļais smiekla uzplūdi

[Автор]

Сообщения